Aivars Endziņš
Dzimis 1940. gada 8. decembrī Rīgā.
Izglītība: Rīgas 5. vidusskola (1958), Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ekonomikas un juridiskā fakultāte (1968), Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūra, aizstāvot juridisko zinātņu kandidāta disertāciju (1977).
Zināšanas papildinājis ASV Augstākajā tiesā un ASV Tiesu nacionālajā centrā Viljamsbergā, kā arī Francijas Konstitucionālajā padomē un Valsts padomē. Tiesību doktors kopš 1997. gada. Vairāk nekā simt zinātnisku publikāciju autors.
Darba gaitas sāka kā strādnieks Rīgas radiorūpnīcā (1958). No 1972. gada veidoja akadēmisko karjeru, strādājot LVU kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais pasniedzējs, docents, katedras vadītājs. Trīs gadus dienēja obligātajā dienestā Padomju armijā. 1963. gadā iestājās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (PSKP) (izstājās 1990. gada aprīlī). Piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) veidošanā, bija LTF 1. kongresa Mandātu komisijas priekšsēdētājs, vienlaicīgi pārņēma LVU komunistiskās partijas pirmorganizācijas vadību, pildot LVU partijas komitejas sekretāra pienākumus (1988. gada oktobris–1990. gada aprīlis), pakāpeniski vājinot PSKP ietekmi LVU.
1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Rīgas 66. vēlēšanu apgabalā. Par A. Endziņu nobalsoja 3843 no 6756 vēlētājiem.
AP darbojās LTF frakcijā, bija Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs un AP Prezidija loceklis (1990–1993). Piedalījās darba grupā, kas izstrādāja 1990. gada 4. maijā pieņemtās Neatkarības deklarācijas projektu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas turpināja politisko darbību, tika ievēlēts 5. Saeimā, kuras darbības laikā bija Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, un 6. Saeimā, kuras darbības laikā bija Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs. 2007. gada maijā tika izvirzīts prezidenta amatam, taču vēlēšanās zaudēja Valdim Zatleram.
1996. gada decembrī tika apstiprināts par Satversmes tiesas tiesnesi un nolika Saeimas deputāta mandātu. Vairāk nekā 20 gadus – līdz 2007. gada 31. janvārim, pildīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumus. No 1998. gada turpināja akadēmisko karjeru Latvijas Policijas akadēmijā, Biznesa augstskolā “Turība”.
No 1995. gada līdz 2019. gada oktobrim Latvijas Republikas pārstāvis neatkarīga eksperta statusā Eiropas Padomes komisijā “Demokrātija caur tiesībām”.
Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, Itālijas valsts ordenis Grande Ufficiale un Lietuvas valsts ordenis Cross of Commander of the Order for Merits to Lithuania.