Alberts Bels

Dzimis 1938. gada 6. oktobrī Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.

“A. Bels” ir identitāte, kuru viņš pieņēma pēc literārās darbības uzsākšanas. Līdz 1971. gada martam A. Bela vārds un uzvārds bija Jānis Cīrulis.

Izglītība: Ropažu pamatskola, Komunālās celtniecības tehni­kums (1955), Valsts cirka mākslas skola Maskavā (1956), Rīgas pilsē­tas strādnieku jaunatnes 23. vidusskola (1960), Augstākie scenāristu kursi Maskavā (1969).

Dienējis PSRS bruņotajos spēkos (1957–1958), bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs (1976–1989).

No 1959. līdz 1964. gadam strādājis dažādus darbus, kopš 1964. gada profesionāls rakst­nieks, kopš 1966. gada Rakstnieku savienības biedrs. Strādājis par Rakstnieku savienības prozas konsultantu (1974–1977). 

Vairāk nekā 20 grāmatu autors. Pirmā publikācija – īsais stāsts “Nakts etīde” publicēta žurnālā “Padomju Latvijas Sieviete” (1963). Vēlāk uzrakstīti vairāk nekā 100 īsie stāsti, no kuriem daļa publicēta krājumos “Spēles ar nažiem” (1966), “Es pats līdzenumā” (1968), “Sainis” (1980).

Pirmais romāns “Izmeklētājs” publicēts 1967. gadā. Romāns “Bezmiegs” sarakstīts 1967. gadā, bet 1971. gadā pret autoru ideoloģisku iemeslu dēļ tika ierosināta krimināl­lieta. Romāns tika klasificēts kā pretvalstisks, taču prokuratūra nespēja savākt pietieka­mus pierādījumus, lai lietu novadītu līdz tiesai. Romāna publikācija tika aizkavēta līdz pat 1987. gadam. Nākamie nozīmīgākie romāni – “Būris” (1972), “Saucēja balss” (1973), “Poligons” (1977), “Saknes” (1982), “Slēptuve” (1986), “Sitiens ar teļādu” (1987), “Cilvēki laivās” (1987), “Saulē mērktie” (1995), “Melnā zīme” (1996), “Latviešu labirints” (1998), “Vientulība masu sarīkojumos” (2005). Populārākie romāni tulkoti 14 valodās, atsevišķi stāsti tulkoti vairāk nekā 20 valodās. Pēc A. Bela romāniem uzņemtas filmas “Uzbrukums slepenpolicijai” (1974), “Šāviens mežā” (1983), “Būris” (1993).

1990. gadā Augstākās Padomes (AP) vēlēšanās no Latvijas Tautas frontes (LTF) saraksta kandidēja 176. Ropažu vēlēšanu apgabalā, par A. Belu nobalsoja 5448 no 9115 vēlētājiem. LR AP deputāts (1990–1993), darbojās Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. 

Bijis ministru prezidenta Valda Birkava padomnieks (1993–1994), strādāja laikrakstā “Ne­atkarīgā Cīņa” (1994–1995), kur rakstīja īsus teātra apskatus. Kopš 1995. gada aprīļa pie­vērsās tikai literatūrai.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000), 1991. gada barikāžu dalībnieka pie­miņas zīme.