Andris Bērziņš
Dzimis 1944. gada 10. decembrī Nītaurē.
Izglītība: Nītaures septiņgadīgā skola (1958), Siguldas 1. vidusskola (1962), Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultāte (1971), iegūta radio inženiera specialitāte, Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāte (1988), kur iegūta rūpniecības plānošanas specialitāte.
Karjeras sākumposmu veidoja ražošanas apvienībā “Elektrons”, kur no inženiera kļuva par direktoru (1971–1988). 1985. gadā iestājās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (PSKP). Pievērsās darbam valsts pārvaldē un politikā – bijis Latvijas PSR sadzīves pakalpojumu ministra vietnieks (1988–1989). 1989. gadā tika ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un kļuva par padomes un tās izpildkomitejas priekšsēdētāju, amatu saglabājot līdz 1993. gadam.
1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā Latvijas Tautas frontes (LTF) kandidāts Valmieras 194. vēlēšanu apgabalā. Par A. Bērziņu nobalsoja 6828 no 8303 vēlētājiem. AP darbojās LTF frakcijā un Ekonomikas komisijā, vienlaicīgi bija arī Latvijas Bankas padomes loceklis (1990–1992).
Pēc darba AP ilgstoši pildīja AS “Latvijas Unibanka” prezidenta pienākumus (1993–2004), bijis arī AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs (2006–2009), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents (2006–2010).
2010. gadā atgriezās aktīvajā politikā, no Zaļo un Zemnieku savienības tika ievēlēts Latvijas Republikas 10. Saeimā, kur vadīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju (2010–2011).
2011. gada 2. jūnijā tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu, vēlēšanās pārspējot iepriekšējo prezidentu Valdi Zatleru. Amata pienākumus pildīja līdz 2015. gada 7. jūlijam, atkārtoti uz Latvijas Valsts prezidenta amatu nekandidēja.
Apbalvojumi: I šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde (2011), I šķiras Viestura ordenis (2011), I šķiras Atzinības krusts (2011), III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1996).