Arnolds Bērzs

Dzimis 1940. gada 25. aprīlī Saldus rajona Zvārdes pagastā.

Izglītība: Kabiles vidusskola (1958), Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, Vēstures nodaļa (1969).

No 1964. gada strādāja pedagoģisko darbu dažādās Liepājas skolās, kā arī 10 gadus nostrādāja Liepājas Vēstures un mākslas muzejā. Strādājis par vecāko pasniedzēju Marksisma-ļeņinisma katedrā Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (no 1982. gada). Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs, taču 1989. gada decembrī izslēgts. 1989. gadā ievēlēts Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomē. 

No 1988. gada jūnija aktīvi iesaistījās atmodas kustībā, publicēja polemiskus rakstus par vēstures jautājumiem. Piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) organizatoriskajā un pro­pagandas darbā. Bija Liepājas Pedagoģiskā institūta LTF atbalsta grupas priekšsēdētājs, LTF Liepājas pilsētas 1. un 2. konference ievēlēja viņu LTF Liepājas nodaļas valdē, kur viņš pildīja politiskās komisijas vadītāja pienākumus. LTF 2. kongresā (1989) ievēlēts par LTF domes locekli.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Liepā­jas 89. vēlēšanu apgabalā. Par A. Bērzu nobalsoja 5183 no 8679 vēlētājiem.

AP darbojās Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, kur vadīja Arhīvu likuma iz­strādāšanu. Darbojās AP izveidotajās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) un LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) likvidācijas komisijās. Piedalījās LKP Partijas vēstures arhīva un VDK arhīva, kā arī VDK aģentu kartotēkas pārņemšanā.

Pēc AP darbības beigām strādāja dažādos amatos Militārās pretizlūkošanas dienesta analīzes daļā (1994–2005). Kopš 2005. gada pensionējies, turpina vēstures pētniecību un publikāciju rakstīšanu.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000), 1991. gada barikāžu dalībnieka pie­miņas zīme un Goda zīme “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”.

Savas dzīves laikā ir publicējis vairākus simtus rakstu par Latvijas un Liepājas novada vēsturi, memuārus divos sējumos “Ārmalnieka šķitumi” (2000–2001), grāmatas “Sarka­nie burbuļi” ar apakšvirsrakstu “Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988–1998” (2011) un “Jūras dēli” ar apakšvirsrakstu “No senatnes līdz laivu kapsētai” (ar līdzautoru Ēriku Kūli, 2018).