Ilmārs Geige

Dzimis 1942. gada 9. martā Talsu rajona Kolkas pagasta Pitrag­ciemā. 

Izglītība: Dundagas vidusskola (1960), Kandavas sovhoztehni­kums (1977). 

Darba gaitas sāka trestā “Latelektrostroi” Liepājas pārvaldes Ventspils iecirknī kā elektromontieris (1960–1962). Iesaukts obligā­tajā dienestā Padomju jūras kara flotē (1962–1966). Pēc dienesta turpināja strādāt iepriekšējā darbavietā. Strādāja projektēšanas institūta “Komunālprojekts” Ventspils nodaļā par inženieri-projek­tētāju elektriķu grupā, vēlāk par grupas vadītāju (1967–1990). Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs. Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontē (LTF) un Lībiešu kultūras savienībā (Līvu savienībā), pēdējā turpināja darboties arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā neatkarīgais kandi­dāts Tārgales 200. vēlēšanu apgabalā. Par I. Geigi nobalsoja 2827 no 4001 vēlētāja. 

AP darbojās LTF frakcijā, bija Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas sekretārs, vadīja Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju. 

Pēc AP darbības beigām kļuva par partijas “Latvijas ceļš” biedru, tika ievēlēts 7. Saeimā. Strādāja Tieslietu ministrijā kā Nacionālo lietu nodaļas vadītājs (1993–1998), vienlaikus vadīja Ventspils reģionālo nodaļu LR Naturalizācijas pārvaldē (1995–1997). 

Bijis ANO Bērnu fonda (UNICEF) Latvijas Nacionālās komitejas prezidents (1992–2007). 

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.