Indulis Bērziņš

Dzimis 1957. gada 4. decembrī Madonā.

Izglītība: Latvijas Valsts universitātes (LVU) Vēstures un filozofijas fakultāte (1981), LVU aspirantūra, kur iegūts vēstures zinātņu kandi­dāta grāds (1984). Vēstures zinātņu doktors (1992).

Darba gaitas uzsāka kā pasniedzējs LVU (1981–1984), vēstures skolotājs un pasniedzējs LVU un Latvijas Lauksaimniecības akadē­mijā (1984–1990). Pievērsās žurnālistikai, ieguva popularitāti, dar­bojoties Latvijas Televīzijas raidījumā “Apvārsnis”. Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs.

Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF), bija LTF domes loceklis. 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Jelga­vas 83. vēlēšanu apgabalā. Par I. Bērziņu nobalsoja 5256 no 7726 vēlētājiem.

AP darbojās Ārlietu komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks (1990–1992) un komisijas priekš­sēdētājs (1992–1993), kā arī LTF frakcijas priekšsēdētājs (1992–1993). 

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko karjeru. 1993. gadā kļuva par savienības “Latvijas ceļš” valdes locekli, politisko sekretāru. Tika ievēlēts 5.–7. Saeimā, darbojies kā Ārlietu komisijas vadītājs, Saeimas sekretārs un priekšsēdētāja biedrs, pārstāvējis Saeimu Latvijas delegācijās starptautiskajās organizācijās. 

Bijis Latvijas ārlietu ministrs (1999–2002), veicinot Latvijas iestāšanos ES un NATO, pēc tam pievērsās diplomātiskajai karjerai, bijis Latvijas vēstnieks Dānijā, Lielbritānijā, Aus­trijā, NATO. Kopš 2019. gada ir Latvijas vēstnieks Lietuvā.

Apbalvojumi: Francijas Republikas Nacionālā Nopelnu ordeņa kavalieris (1997), III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000), II šķiras Atzinības krusts (2007), 1991. gada barikāžu dalīb­nieka piemiņas zīme.