Ivars Ēlerts

Dzimis 1944. gada 27. jūlijā Rīgā. 

Izglītība: Rīgas Industriālais politehnikums (tagad – Valsts tehni­kums, 1962) specialitātē “metālu apstrāde ar griešanu”, iegūta tehni­ķa-tehnologa kvalifikācija, Rīgas Politehniskā institūta elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitāte, kur iegūta inženiera elektriķa kva­lifikācija (1971). 

Darba gaitas uzsāka Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrā, no tehniķa līdz laboratorijas vadītājam (1962–1985), tad strā­dāja kolhozā “Ādaži” kā skaitļošanas servisa dienesta vadītājs (1985– 1987) un VEF Zinātniski pētnieciskajā institūtā kā vadošais konstruktors (1987–1990). 

Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) VEF nodaļā un LTF Vidzemes priekš­pilsētas nodaļā, galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bija Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās. 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Rīgas 56. vēlēšanu apgabalā. Par I. Ēlertu nobalsoja 5045 no 8224 vēlētājiem. 

AP darbojās kā Mandātu un ētikas komisijas un Rūpniecības komisijas sekretārs, strādāja galvenokārt ar likumprojektiem, kas bija saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju. 

Pēc AP darbības beigām strādāja Finanšu ministrijā kā Valsts uzņēmumu departamenta direktora vietnieks (1993–1994), Valsts īpašuma fondā kā Uzņēmumu departamenta di­rektora vietnieks (1994–1996), Privatizācijas aģentūrā kā projektu vadītājs (1996–2001), Ekonomikas ministrijā kā konsultants (2000–2004), pēc tam pensionējās. 

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.