Jānis Blaževičs
Dzimis 1947. gada 8. oktobrī Krāslavas rajona Konstantinavas pagastā.
Izglītība: Dagdas vidusskola (1966), Rīgas Politehniskā institūta Aparātu būves un automatizācijas fakultāte (1971), Ļeņingradas Augstākā partijas skola (1986).
Darba gaitas sāka Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā kā inženieris-mehāniķis, pēc tam bija ceha priekšnieks, vēlāk – nodaļas vadītājs (1971–1978). Uzsāka karjeru Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) struktūrās, strādājot partijas Preiļu rajona komitejā par organizatoriskā darba nodaļas vadītāju, pēc tam par rajona komitejas sekretāru (1978–1980). Darbu turpināja kā Preiļu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1980–1986), pēc tam kā Ventspils rajona (1986–1988) un Ventspils pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs (1988–1990), 1990. gada februārī tika ievēlēts par Ventspils rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju. Bijis PSKP biedrs (1975–1990), no PSKP tika izslēgts ar īpašu Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Ventspils nodaļas lēmumu.
Atmodas laikā aktīvi iesaistījās LKP reformēšanā un transformēšanā par neatkarīgu, ar valsts institūcijām nesaistītu poltisku partiju, ievērojami vājinot PSKP pozīcijas Ventspilī un Latvijā kopumā, bija viens no LKP jaunās programmas autoriem (1989–1990).
1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā Latvijas Tautas frontes (LTF) kandidāts Ziru 199. vēlēšanu apgabalā. Par J. Blaževiču nobalsoja 3220 no 5007 vēlētājiem.
AP darbojās Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Apvienotā budžeta komisijā.
Pēc AP darbības beigām pievērsās uzņēmējdarbībai, ieņēma vadošus amatus dažādos Ventspils uzņēmumos, bijis valsts uzņēmuma “Ventspils nafta”, kā arī AS “Ventspils nafta” prezidents (līdz 1997. gada oktobrim).
Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. 2013. gadā pasniegta Boņuka balva par atbalstu Latgales kultūrai.