Jānis Gavars
Dzimis 1957. gada 20. oktobrī Preiļu rajona Vārkavas ciemā.
Izglītība: Vārkavas vidusskola, Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte, kur iegūta žurnālista specialitāte (1982).
Darba gaitas uzsāka studiju laikā Latvijas Radio. Strādāja Bērnu un skolēnu raidījumu redakcijā, tad citos amatos, tad Latvijas Televīzijā par komentētāju (no 1987. gada), bija Informācijas redakcijas galvenais redaktors (1989–1991). Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs.
Bija PSRS tautas deputātu kandidātu Edvīna Inkēna un Alfrēda Čepāņa uzticības persona (1989). J. Gavaram bija nozīmīga loma sabiedriskās domas veidošanā un transformēšanā atmodas laikā, īstenojot redakcionālo politiku, kas bija vērsta uz Latvijas Tautas frontes (LTF) un citu uz Latvijas neatkarības atgūšanu orientētu organizāciju darbības atspoguļošanu, pakāpeniski mazinot Latvijas Komunistiskās partijas lomu un ietekmi Latvijas Televīzijā.
1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Cesvaines 152. vēlēšanu apgabalā. Par J. Gavaru nobalsoja 7965 no 8018 vēlētājiem. Pret J. Gavaru nobalsoja tikai 46 vēlētāji. AP darbojās Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā.
Pēc AP darbības beigām iesaistījās privātajā uzņēmējdarbībā, vienlaicīgi bija viens no partijas “Latvijas ceļš” dibinātājiem. Bijis ministru prezidentu V. Birkava un M. Gaiļa padomnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja A. Bērziņa padomnieks, Privatizācijas aģentūras padomes loceklis.
Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.