Jānis Lucāns

Dzimis 1937. gada 21. jūnijā Daugavpilī. 

Izglītība: Asares pamatskola (1949), Gārzenes septiņgadīgā pa­matskola (1951), Priekuļu Lauksaimniecības mehanizācijas tehni­kums (1956), Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, kur iegūta inže­niera-mehāniķa kvalifikācija (1961).

Darba gaitas uzsāka Limbažu rajona kolhozā “Nākotne” kā me­hāniķis (1961–1963, brālis Andrejs bija šī kolhoza priekšsēdētājs), tad strādāja kā galvenais inženieris padomju saimniecībā “Umurga” (1963–1967), tad Rīgas rajona zinātniskās pētniecības saimniecībā “Krimulda” kā galvenais inženieris (1967–1975) un direktors (1975–1986). Pēc tam priekš­sēdētāja pienākumus pildīja kolhozā “Komunārs” (vēlāk – “Lādezers”). Bija Padomju Sa­vienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs.

Atmodas laikā iesaistījas Latvijas Tautas frontē (LTF), ar tās atbalstu tika ievēlēts par PSRS tautas deputātu (1989).

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Lēdur­gas 145. vēlēšanu apgabalā. Par J. Lucānu nobalsoja 8211 no 8370 vēlētājiem. Pret J. Lu­cānu nobalsoja tikai 156 vēlētāji.

AP darbojās Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, strādāja ar agrārās refor­mas un lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas jautājumiem.

Pēc AP darbības beigām tika ievēlēts 5. Saeimā no saraksta “Saskaņa Latvijai – atdzim­šana tautsaimniecībai”, pēc tam pievērsās privātajai uzņēmējdarbībai, strādājot savas ģimenes uzņēmumā.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.