Jānis Škapars

Dzimis 1927. gada 5. decembrī Saldus apriņka Remtes pagastā. 

Izglītība: Blīdenes un Zantes pamatskolas, Tukuma komercs­kola, Tukuma ekonomiskais tehnikums, Tukuma vidusskola (1948), Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte (1953). 

Darba gaitas uzsāka un karjeru veidoja komjaunatnes un Pa­domju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) struktūrās. Strā­dāja Rīgas Medicīnas institūtā kā komjaunatnes organizācijas sek­retārs, komjaunatnes CK instruktors, kompartijas Rīgas pilsētas komitejas un CK instruktors (1953–1969). Darbu turpināja kā laik­raksta “Literatūra un Māksla” galvenais redaktors (1969–1985), pēc tam Latvijas Rakst­nieku savienībā kā literatūras kritikas konsultants (1985–1989). 

Atmodas laikā aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) izveidē, vadīja darba grupu, kas izstrādāja LTF pirmo programmu, ko pieņēma LTF dibināšanas kongresā 1988. gada oktobrī. Bija LTF pirmā sasaukuma domes un valdes loceklis (1988–1989), vadīja redakci­jas komisiju, kas izstrādāja grozījumus LTF programmā un statūtos (1989). LTF 2. kongresā ievēlēts par LTF domes locekli, bet pēc valdes izveidošanas – par valdes priekšsēdētāju (1989. gada oktobris – 1990. gada maijs). 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Lim­bažu 146. vēlēšanu apgabalā. Par J. Škaparu nobalsoja 5439 no 8527 vēlētājiem. 

AP darbojās kā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs un AP Prezidija loceklis (1990–1993). 

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko un sabiedrisko darbību. Darbojās Demokrātis­kajā centra partijā (vēlāk – Demokrātisko partija), pēc tam Tautas partijā, kuru pārstāvēja 7. un 8. Saeimā. 90. gados darbojās sabiedriskajās organizācijās “Jaunrades fonds” un “Latvijas Inteliģences apvienība”. 

Apbalvojumi: IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1998), III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.