Jānis Vaivads

Dzimis 1946. gada 8. jūnijā Jēkabpils rajona Atašienes ciemā. 

Izglītība: Kandavas vakara vidusskola (1963), Latvijas Valsts uni­versitātes Fizikas un matemātikas fakultāte (1968), aspirantūra Lat­vijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Fizikas institūtā, aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija par elektronu paātrinātāju izmantošanu akti­vācijas analīzē (1979). Ķīmijas zinātņu doktors (1993). 

Darba gaitas uzsāka Ventspilī kā fizikas skolotājs (1968–1970), uzsāka zinātnieka karjeru kā LZA Fizikas institūta aspirants (1970), turpināja Neorganiskās ķīmijas institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1973–1981), vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1981–1985), laboratori­jas vadītājs (1985), direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1985–1990). Bijis Padomju Sa­vienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs. 

Atmodas laikā bija viens no Latvijas Zinātnieku savienības dibinātājiem (1988), Pirmā pasaules latviešu zinātnieku kongresa (1991) organizācijas komitejas loceklis, aktīvs Lat­vijas Tautas frontes (LTF) dalībnieks Salaspils nodaļā, bija LTF domes un valdes loceklis (1992–1993). 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Sa­laspils 173. vēlēšanu apgabalā. Par J. Vaivadu nobalsoja 5441 no 6365 vēlētājiem. 

AP darbojās kā Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja vietnieks, LTF frakcijā un vēlāk kā frakcijas “Satversme” priekšsēdētājs. Piedalījās Izglītības likuma sagatavošanā, vadīja darba grupas, kas sagatavoja likumus “Par zinātnisko darbību”, Autortiesību likumu, Patentu likumu, Preču zīmju likumu u. c. 

Bija viens no vēlēšanu apvienības “Latvijas ceļš” dibinātājiem un tās pirmais valdes priekšsēdētājs (1993), no šīs partijas tika ievēlēts 5. Saeimā. 

Bija izglītības un zinātnes ministrs V. Birkava un M. Gaiļa vadītajās valdībās (1993–1995), ministru prezidenta biedrs M. Gaiļa valdībā (1994–1995). 

Bija viens no Eiropas integrācijas biroja izveidotājiem un tā vadītājs (1995–1998), Eiropas kustības Latvijā viceprezidents un šīs kustības valdes loceklis. 

Publicējis ap 80 zinātnisku rakstu, ir vairāku izgudrojumu līdzautors, līdzautors vairākiem izdevumiem par Eiropas Savienību. 

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.