Kazimirs Šļakota

Dzimis 1947. gada 30. novembrī Rēzeknes rajona Kaunatas pa­gastā.

Izglītība: Kaunatas vidusskola un Viļakas vidusskola (1965), Lat­vijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte, kur iegūta inženiera mežkopja kvalifikācija (1970).

Darba gaitas uzsāka Žīguru mežrūpniecības saimniecībā kā meža meistars (1970–1972). Pēc obligātā karadienesta (sapieris Krievijas PFSR Kaļiņingradas apgabala Mamonovas pilsētā, 1972–1973) sāka strādāt kā mežzinis Žīguru mežrūpniecības Liepnas mežniecībā (1973–1975). Tad kļuva par Žīguru mežrūpniecības saimniecības direktora vietnieku un galveno inženieri un direktoru (1975–1986), pēc tam darbu turpināja kā Balvu starpsaim­niecību meža kombināta direktors (1986–1990). Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs.

Atmodas laikā Latvijas Tautas frontes (LTF) Balvu rajona nodaļas dibināšanas konferencē tika ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju, izveidoja un vadīja rajona LTF nodaļas laikrakstu “Balvu Atmoda”. 1989. gadā tika ievēlēts par Balvu rajona Tautas deputātu padomes de­putātu, vadīja celtniecības komisiju. 

1990. gada 31. martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Viļa­kas 108. vēlēšanu apgabalā vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot Aivaru Zaikovski, Balvu rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Par K. Šļakotu nobalsoja 4494 no 6563 vēlētājiem.

AP darbojās kā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas loceklis un Mežsaim­niecības apakškomisijas vadītājs, vienlaicīgi 1991. gada novembrī uzsāka darbu kā mežu ministrs A. Godmaņa valdībā.

Pēc AP darbības beigām turpināja strādāt kā mežu valsts ministrs V. Birkava un M. Gaiļa valdībās, līdz 1995. gada janvārī demisionēja, uzsākot karjeru banku sektorā – AS “Lat­vijas Unibanka” kā Rīdzenes filiāles pārvaldnieks (1995–1997), pēc tam viceprezidents (1997–2001).

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.