Kazimirs Špoģis

(1927–2010)

Dzimis 1927. gada 28. martā Daugavpils apriņķa Vārkavas pa­gastā.

Izglītība: Vārkavas pamatskola (1941), Tirdzniecības un kooperā­cijas skola Rīgā (1943), Višķu dārzkopības tehnikums (1949), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Agronomijas fakultāte (1956), aspirantūra (1958). Aizstāvējis lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertāciju (1967) un lauksaimniecības zinātņu doktora disertāciju (1976). Habilitētais lauksaimniecības zinātņu doktors (1992). 

Darba gaitas uzsāka Rankas lauksaimniecības skolā kā skolotājs (1949–1952). Pēc tam uzsāka karjeru padomju un ar lauksaimniecības politiku saistītu in­stitūciju administratīvās struktūrās. Bijis Gaujienas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks (1952–1953), Piebalgas un Iecavas MTS direktors (1953–1958), Baldones rajona lauksaimniecības inspekcijas priekšnieks (1958–1959), Smiltenes un Valkas rajona izpild­komitejas priekšsēdētājs (1959–1961). Karjeru turpināja jau republikāniskā līmeņa insti­tūcijās – Latvijas PSR sagādes ministra 1. vietnieks (1961–1962), Rīgas Teritoriālās kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvaldes priekšnieks (1962–1963), lauksaimniecības ministra vietnieks (1963–1965). 60. gadu otrajā pusē tika uzticēta akadēmisku institūciju administrēšana. Viņš kļuva par Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta direk­toru (1965–1973), Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniski pēt­nieciskā institūta direktora vietnieku (1973–1976) un LLA rektoru (1976–1980). Tika iecelts par LPSR lauksaimniecības ministru (1980–1984), LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku (1984–1985) un LPSR Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētāju (1985–1987). Par darbu izglītībā un zinātnē saņēmis Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda no­saukumu (1976), kā arī virkni PSRS okupācijas perioda apbalvojumu, starp tiem trīs Valsts prēmijas (1970, 1974, 1985), kā arī trīs PSRS ordeņus un četras medaļas. Bijis PSKP biedrs (1950–1990).

Sākoties augstāko amatpersonu rotācijai, 1987. gadā K. Špoģis LPSR Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētāja amatu atstāja, pēc oficiālās versijas – pensionējās veselības problēmu dēļ. Viņa vietu ieņēma Vilnis Edvīns Bresis. K. Špoģis atgriezās darbā akadē­miskajās institūcijās, strādājot Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā kā gal­venais zinātniskais līdzstrādnieks (1987–1988), pēc tam kopš 1989. gada LLA, kur darbu turpināja arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Paralēli tam pildīja Latvijas PSR AP deputāta pienākumus. Atmodas laikā aktīvi iesaistījās Latvijas Lauksaimnieku savienībā, bija tās centrālās valdes loceklis, aktīvi iesaistījās agrārās likumdošanas aktu un koncep­ciju izstrādē pirms 1990. gada 4. maija, tostarp Latvijas PSR AP, piemēram, likuma “Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR” sagatavošanā.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu Viļānu 163. vēlēšanu ap­gabalā, uzvarot Latvijas Komunistiskās partijas CK otro sekretāru Vladimiru Rimaševski. Par K. Špoģi nobalsoja 4609 no 8942 vēlētājiem.

AP darbojās kā Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, aktīvi iesaistījās likumpro­jektu izstrādē, kas bija saistīti ar agrāro reformu, lauksaimniecības uzņēmumu privatizā­ciju.

Pēc AP darbības beigām turpināja strādāt Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) kā profesors Ekonomikas fakultātē, izveidoja un vadīja šīs fakultātes Uzņēmējdarbības ka­tedru (1993–1995). Kopš 2004. gada kā LLU profesors emeritus. 

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.