Mavriks Vulfsons

(1918–2004)

Dzimis 1918. gada 7. janvārī Maskavā.

Izglītība: 10. vācu pamatskola, Vācu komercskola, 4. (latviešu) vidusskola un 2. valsts ģimnāzija, Latvijas Valsts universitātes Eko­nomikas fakultāte (1953).

Pēc PSRS okupācijas 1940. gadā sadarbojās ar okupācijas varu, strādāja laikrakstā “Latvijas Kareivis” (vēlāk – “Sarkanais Kareivis”), bija redaktora vietnieks. Pēc karadarbības sākuma starp Vāciju un PSRS bija 201. (vēlāk – 43. gvardes) Latviešu strēlnieku divīzijas rotas politiskais vadītājs (poļitruks), bataljona komisārs un instruktors dar­bam ar pretinieku. Apbalvots ar vairākiem ordeņiem.

Pēc Otrā pasaules kara beigām strādāja laikrakstā “Cīņa” kā ārzemju informācijas daļas vadītājs, pēc tam kā redaktora vietnieks. Darbu turpināja kā laikraksta “Rīgas Balss” re­daktora vietnieks. 1962. gadā sāka darbu Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) kā Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) vēstures pasniedzējs, pievērsās žurnālistikai, bija viens no TV raidījuma “Globuss” vadītājiem. PSKP biedrs (1940–1990).

Atmodas laikā piedalījās LPSR Radošo savienību plēnumā, kur 1988. gada 2. jūnijā savā runā runāja par Latvijas okupāciju 1940. gadā. Tā bija pirmā reize, kad okupācijas fakts izskanēja plašā oficiālā publiskā pasākumā. Runa tika izplatīta dažādos medijos, tai bija plaša rezonanse, un tas bija būtisks impulss atmodas procesu tālākajā attīstībā. M. Vulf­sons piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanā, kā LTF atbalstīts pārstāvis tika ievēlēts par PSRS tautas deputātu (1989), šajā statusā aktīvi iesaistījies Molotova–Riben­tropa pakta izvērtēšanas komisijas darbā un deva būtisku ieguldījumu tam, ka PSRS Tau­tas deputātu kongress 1989. gada decembrī pasludināja šo paktu par spēkā neesošu kopš tā parakstīšanas brīža. 

1990. gada 29. aprīlī ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Ele­jas 132. vēlēšanu apgabalā. Par M. Vulfsonu kā vienīgo kandidātu nobalsoja 6280 no 7255 vēlētājiem. Pirmajā kārtā neviens kandidāts (Aivars Berķis un Pēteris Sējāns) neieguva nepieciešamo balsu skaitu.

AP darbojās kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, darbojās arī kā speciālo uzdevumu vēst­nieks Ārlietu ministrijā. Pēc AP darbības beigām turpināja akadēmisko karjeru LMA, iz­deva memuārus “Kārtis uz galda” (1997).

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.