Pēteris Simsons

Dzimis 1948. gada 5. martā Talsos. 

Izglītība: pamatskola Sibīrijā (1955 –1958), Ugāles vidusskola (1966), Rīgas Kooperatīvais tehnikums (1978), Neklātienes lauk­saimniecības tehnikums (1982), Latvijas Valsts universitātes (LVU) Juridiskā fakultāte, kur iegūta jurista kvalifikācija ar specializāciju valststiesībās (1990). 

P. Simsona ģimene tika represēta, tēvs tika ieslodzījumā, bet pats kopā ar māti nometinājumā Tomskas apgabalā (1949–1958). Darba gaitas uzsāka Rīgas Galvenajā dzelzceļa pastā kā krāvējs-ek­speditors (1966–1967). No LVU atskaitīts 1969. gadā politisku iemeslu dēļ. Strādāja Talsos celtniecības un komunālās saimniecības uzņēmumos materiāltehniskās apgādes darbā (1969–1972). Pēc obligātā dienesta Padomju armijā (1972–1974) darbu turpināja Valde­mārpilī energoceltniecības uzņēmumā “Talsu PMK” materiāltehniskās apgādes, kompju­terizācijas, civilās aizsardzības, ekonomiskā un juridiskā darbā (līdz 1990. gadam). 

Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF), bija tās Talsu nodaļas priekšsēdētājs (1988–1990), LTF Revīzijas komisijas loceklis (1988–1989), LTF 2. domes loceklis (1989– 1990). Tika ievēlēts Talsu rajona Tautas deputātu padomē (1989) un bija tās priekšsēdē­tājs (1990–1992). 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Talsu 186. vēlēšanu apgabalā. Par P. Simsonu nobalsoja 5731 no 7715 vēlētājiem. 

AP darbojās kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks (1990–1992) un tās priekšsēdētājs (1992–1993), kā arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas ko­misijas loceklis, Centrālās zemes komisijas loceklis (līdz 1994. gadam). 

Pēc darba AP strādāja kā Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ukrainā (1993– 1996), pēc tam Aizsardzības ministrijā kā Nodrošinājuma departamenta direktors (1997– 2000), P. Stradiņa slimnīcā kā administratīvi saimnieciskais direktors. Bijis 8. Saeimas de­putāts no Latvijas Pirmās partijas saraksta kā Kristīgi demokratiskās savienības pārstāvis (2002–2006). 

Talsu rajona Politiski represēto kluba biedrs, bijis Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis, valdes priekšsēdētājs. 

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.