Valdis Birkavs

Dzimis 1942. gada 28. jūlijā Rīgā.

Izglītība: Rīgas Industriālais politehnikums (1961), Latvijas Valsts universitātes (LVU) Juridiskā fakultāte un Vēstures un filozofijas fa­kultātes Filozofijas nodaļa (1969). Aizstāvējis juridisko zinātņu kan­didāta disertāciju kriminoloģijā PSRS Prokuratūras institūtā (Mas­kava, 1978) tiesību zinātņu doktors (1993). 

Pēc obligātā dienesta Padomju armijā (1961–1963) un studiju pabeigšanas strādāja Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātnis­kās pētniecības laboratorijā kā eksperts, vecākais zinātniskais līdz­strādnieks, nodaļas vadītājs, direktors (1969–1986). Paralēli attīstīja akadēmisko karjeru LVU (kopš 1969. gada), bijis LVU Juridiskās fakultātes docents (1986–1990). Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs (1965–1990).

Atmodas laikā bija viens no Latvijas Juristu biedrības dibinātājiem un ilgstoši tās prezi­dents (1988–1995). 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā Latvijas Tautas fron­tes (LTF) kandidāts Vecumnieku 112. vēlēšanu apgabalā. Par V. Birkavu nobalsoja 7095 no 8469 vēlētājiem.

AP darbojās kā Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam AP priekšsēdētāja vietnieks (1992–1993). Piedalījās 4. maija Neatkarības deklarācijas iz­strādē.

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko karjeru, bija ievēlēts 5.–7. Saeimā no partijas “Latvijas ceļš”. Bija starp šīs partijas dibinātājiem (1993), vairākkārt ievēlēts par partijas priekšsēdētāju. Kā Ministru prezidents vadīja pirmo Saeimas apstiprināto Latvijas Re­publikas Ministru kabinetu pēc neatkarības un Satversmes atjaunošanas (1993–1994). Pēc tam ilgstoši (piecās valdībās) bija ārlietu ministrs (1994–1999), tad tieslietu ministrs (1999–2000). Veicināja Latvijas dalību un pats piedalījās dažādās starptautiskās organizā­cijās, konsekventi atbalstīja Latvijas kursu uz iestāšanos ES un NATO.

Vairāk nekā 100 publikāciju autors tiesību un ārpolitikas jautājumos.

Apbalvojumi: II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1999), III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, vairāku ārvalstu (Francijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas) apbalvojumi.