Valdis Šteins
Dzimis 1948. gada 26. maijā Rīgā.
Izglītība: Jaunciema astoņgadīgā skola (1963), Rīgas 49. vidusskola (1966), Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ģeogrāfijas fakultāte (1972). Aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju kompleksajā fiziskajā ģeogrāfijā un sociāli ekonomiskajā ģeogrāfijā (Ļeņingrada, 1983). Doktora grāds ģeogrāfijā (1992).
Darba gaitas uzsāka kā zinātniskais līdzstrādnieks Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā (1972–1979). Pēc tam attīstīja akadēmisko karjeru, strādāja LVU kā pasniedzējs, vecākais pasniedzējs un docents (1979–1989).
Atmodas laikā aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) organizēšanā (bija dibināšanas rīcības komitejas loceklis) un iesaistījās LTF pēc tās dibināšanas. Piedalījās LTF programmu izstrādē, bija LTF domes (kopš 1988. gada decembra) un domes valdes loceklis, LTF valdes līdzpriekšsēdētājs un priekšsēdētājs. Bijis Latvijas pilsoņu kongresa delegāts, piedalījās Pilsoņu kongresa programmas un citu dokumentu izstrādē (1990).
1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Ērgļu 153. vēlēšanu apgabalā, pārspējot Māri Sirmo, kolhoza “Vienība” priekšsēdētāju. Par V. Šteinu nobalsoja 5192 no 8354 vēlētājiem.
AP darbojās Ārlietu komisijā. Pēc AP darbības beigām turpināja politisko darbību kā Latvijas Konservatīvās partijas biedrs un priekšsēdētājs, taču parlamentā ne reizi nav ievēlēts. Sniedza konsultanta pakalpojumus atbilstoši zinātniskajai specializācijai.
Vairāku desmitu zinātnisku publikāciju autors ģeogrāfijā, filozofijā un pilsētbūvniecības zinātnē.
Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.