Vladimirs Einiņš
(1936–2014)
Dzimis 1936. gada l. jūlijā Baltkrievijas PSR Mogiļevas rajona Gorjanu ciemā latviešu kolonistu ģimenē. Kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā 1943. gadā un sāka dzīvot Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
Izglītība: Šķibes pamatskola (1950), Jelgavas 1. vidusskola (1955), Liepājas jūrniecības skolas Kuģu vadītāju fakultāte (1958), Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Augstākā partijas skola (Viļņa, 1985).
Darba gaitas uzsāka Liepājas zvejnieku kolhozā “Boļševiks” kā kuģu vadītājs vietējā zvejas flotē (1959), pēc tam ekspedīcijas flotē Atlantijas okeānā kā stūrmanis (1960) un kā kapteinis uz dažādu tipu kuģiem (1961–1972). Strādāja kā kapteinis uz zvejas saldētājtralera “Dzintarzeme” (1972–1978), tad zvejnieku kolhozā “Boļševiks” kā priekšsēdētājs (1978–1990). Bijis Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāts divos sasaukumos (1971–1980), PSKP biedrs (1965–1989).
Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontē (LTF), bija LTF Liepājas nodaļas kandidāts PSRS Tautas deputātu kongresa vēlēšanās, taču netika ievēlēts (1989).
1990. gada martā ievēlēts par AP deputātu kā LTF kandidāts Liepājas 88. vēlēšanu apgabalā, pārspējot Liepājas Bērnu un jaunatnes skolas direktoru Leonīdu Averčenko. Par A. Einiņu nobalsoja 4222 no 7448 vēlētājiem.
AP darbojās Jūras lietu komisijā, bija tās priekšsēdētājs (1991–1993). Pēc AP darbības beigām strādāja kā Liepājas ostas velkoņa “Namejs” stūrmanis (1993), Liepājas ostas valdes priekšsēdētāja vietnieks (1994–1997), ieņēma citus amatus, vienlaicīgi turpināja strādāt kā kuģu kapteinis.
Apbalvojumi: IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1999) , III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.