Anatolijs Gorbunovs

Dzimis 1942. gada 10. februārī Ludzas apriņķa Pildas pagastā.

Izglītība: Mārupes septiņgadīgā skola (1956), Rīgas Celtniecības tehnikums (1959), Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Celtniecības fa­kultāte (1970), Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrāl­komitejas (PSKP CK) Sabiedrisko zinātņu akadēmija (Maskava, 1978).

Darba gaitas sācis 1959. gadā Saldus rajona padomju saimnie­cībā “Nīkrāce” kā celtniecības meistars un vecākais tehniķis. Bijis ob­ligātajā karadienestā Padomju armijā (1962–1965). Studiju laikā RPI uzsāka karjeru komjaunatnes struktūrās, 1966. gadā kļūstot par RPI komjaunatnes komitejas sekretāru. Karjeras turpinājumā bija Rīgas pilsētas Kirova rajona komjaunatnes pirmais sekretārs (1970–1974), Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas nodaļas vadītājs, sekretārs, pirmais sekretārs (1974–1982). 1982. gadā kļuva par LKP Rīgas pilsētas partijas komitejas sekretāru, 1984. gadā kar­jeru turpināja LKP CK, kļūstot par tās Administratīvo orgānu nodaļas vadītāju (1984–1985), pēc tam LKP CK sekretāru, kura atbildības joma bija ideoloģiskais darbs (1985–1988). 1988. gada 6. oktobrī LPSR Augstākā Padome (AP) A. Gorbunovu apstiprināja par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju (1988–1990), vienlaikus A. Gorbunovs saglabāja LKP CK biroja locekļa amatu. Bijis PSRS AP tautas deputāts (1989–1991), PSKP biedrs (1966–1990).

Lai arī vēl 1987. gadā A. Gorbunovs atbilstoši saviem tā brīža amata pienākumiem publiski nosodīja cilvēktiesību aizsardzības grupas “Helsinki-86” organizēto ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā, pēc Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas viņš pakāpeniski mainīja savu attieksmi pret neatkarības atjaunošanu un ar­vien vairāk sliecās to atbalstīt. LKP vadītājs (pirmais sekretārs) Jānis Vagris ar 1988. gada 13. oktobri datētajā A. Gorbunova raksturojumā norādīja, ka viņš “idejiski – audzinošā darba organizācijā un masu informācijas līdzekļu vadīšanas darbā reizēm ir pieļāvis ne­pietiekošu prasīgumu”. A. Gorbunova pievienošanās neatkarības atbalstītājiem bija ļoti būtisks faktors gan LTF uzvarai AP vēlēšanās, gan arī nepieciešamo balsu savākšanā, bal­sojot par neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā. 

1990. gada martā ievēlēts par AP deputātu Mārupes 170. vēlēšanu apgabalā. Par A. Gorbu­novu nobalsoja 7808 no 9105 vēlētājiem. 1990. gada 3. maijā tika ievēlēts par AP priekšsē­dētāju, šo amatu pildīja visā AP darbības laikā (1990–1993).

Pēc AP turpināja politiķa karjeru, tika ievēlēts 5.–7. Saeimā, 5. Saeimā bija Saeimas priekš­sēdētājs. 1993. gadā Gorbunovs bija viens no partijas “Latvijas ceļš” dibinātājiem (1993).

Vairākkārt piedalījies valdības darbā, pildot ministru prezidenta biedra pienākumus (1996–1999), kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (1996–1998) un satiksmes ministra (1998–2002) pienākumus. 

Bijis AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs (2003–2009).

Apbalvojumi: II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1995), 1991. gada barikāžu dalībnieka pie­miņas zīme.