Andrejs Krastiņš

(1951–2008)

Dzimis 1951. gada 6. maijā Rīgā.

Izglītība: Rīgas 9. astoņgadīgā skola (1966), Rīgas 50. vidusskola (1969). Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte (1974).

Strādājis par izmeklētāju un Izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieku Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē un Jūrmalas Iekšlietu daļā (1974–1980). LPSR Advokātu kolēģijas loceklis (1983–1990). Bi­jis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs (1978–1986), no partijas izslēgts par nepiedalīšanos partijas organizācijā un biedra naudas nemaksāšanu.

Atmodas laikā bija viens no Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) līderiem drīz pēc tās dibināšanas 1988. gadā. 1996. gadā tika ievēlēts par LNNK priekšsēdētāju.

Līdz ar Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanu iesaistījās arī šajā organizācijā. Bija viens no LTF Vidzemes priekšpilsētas nodaļas dibinātājiem, piedalījies LTF 2. kongresa programmas izstrādāšanā (1989), LTF 2. kongresā ievēlēts tās domē un vēlāk – valdē. 

Bijis arī viens no LR Pilsoņu kustības iniciatoriem (1989), piedalījies tās dokumentu izstrādē, dar­bojies Pilsoņu kustības Pagaidu sakaru centrā, ievēlēts par Pilsoņu kongresa delegātu (1990). 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF un LNNK atbalstīts kandidāts Strenču 193. vēlēšanu apgabalā. Par A. Krastiņu nobalsoja 4371 no 7565 vēlētājiem. 

Piedalījās 1990. gada 4. maijā pieņemtās Neatkarības deklarācijas izstrādē, vadīja tās apspriešanas procesu LTF frakcijas sēdē pirms AP sasaukšanas, kā arī pārstāvēja dekla­rācijas izstrādes darba grupu parlamentārajās debatēs pirms deklarācijas pieņemšanas 4. maijā. Tika ievēlēts par AP priekšsēdētāja vietnieku (1990. gada 3. maijs).

LR AP bija atbildīgs par tiesību, drošības un ārējo sakaru jautājumiem. 1991. gada bari­kāžu laikā vadīja LR Augstākās Padomes aizsardzības štābu.

Vadīja Latvijas delegāciju sarunām ar Krievijas Federāciju un PSRS par valstiskās neatka­rības atjaunošanu (1990).

Kopā ar deputātu R. Apsīti izstrādāja konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, ko AP pieņēma 1991. gada 21. augustā. Vadījis šī likuma pieņemšanu plenārsēdē. Viens no LR Drošības dienesta izveidotājiem (1991).

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko karjeru. Tika ievēlēts 5. un 6. Saeimā. Pildīja aizsardzības ministra (1995–1997) un iekšlietu ministra (1998) pienākumus.

Pēc darba Saeimā atjaunoja darbu advokatūrā, bija zvērinātu advokātu biroja “A. Krastiņš un R. Hlevickis” vadītājs. 2003. gadā kļuva par Tautas partijas biedru.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000), 1991. gada barikāžu dalībnieka pie­miņas zīme, Dānijas Karalistes 1. pakāpes Danenborgas ordeņa Komandora lielkrusts.