Andris Plotnieks

Dzimis 1938. gada 19. jūnijā Rīgā.

Izglītība: Rīgas 2. vidusskola (1956), Latvijas Valsts universitātes (LVU) Juridiskā un ekonomikas fakultāte, kur iegūta jurista kvalifi­kācija (1962), juridisko zinātņu kandidāts (1968), juridisko zinātņu doktors (1980).

Strādājis dažādās tiesībsargājošās institūcijās (1958–1963), tostarp Valsts Drošības komitejas štata darbinieks (1959). Kopš 1964. gada veidojis akadēmisko karjeru LVU kā pasniedzējs, do­cents, profesors Valsts un tiesību katedrā, bijis LVU Juridiskās fakul­tātes dekāns (1979–1984). Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs.

Iesaistījies atmodas procesos un Latvijas Tautas frontē (LTF), kā tās kandidāts ievēlēts par PSRS tautas deputātu (1989), aktīvi piedalījās PSRS tautas deputātu kongresa darbā. A. Plotnieks kopā ar I. Bišeru un J. Bojāru bija autori 1989. gada 11. novembrī pieņemta­jam Latvijas PSR likumam «Par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām”.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Kaln­ciema 133. vēlēšanu apgabalā. Par A. Plotnieku nobalsoja 7812 no 8467 vēlētājiem. AP bija Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, darbojās kā neatkarī­gais deputāts.

Pēc AP kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Turpināja akadēmisko kar­jeru, bija profesors Latvijas Policijas akadēmijā (1994–1996). Ar referātiem par Latvijas ne­atkarības atjaunošanu un LR likumdošanu uzstājies konferencēs un semināros Francijā, Krievijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Maltā, Norvēģijā, Polijā.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.