Brigita Zeltkalne
(1937–2014)
Dzimusi 1937. gada 29. decembrī Liepājā.
Izglītība: Rīgas 35. septiņgadīgā skola, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola (1957), Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāte (1972).
Darba gaitas sākusi ražošanas apvienībā “Sarkanais rīts”, kur bija māksliniece-modelētāja (1957–1967); vienlaikus sākusi publicēties presē.
No 1967. gada strādājusi Latvijas Valsts televīzijā par redaktori Jaunatnes raidījumu redakcijā, dažādos amatos Informatīvo raidījumu redakcijā. Atmodas laikā ieguva popularitāti ar reportāžām par migrācijas un dzīvokļu problēmām. Bijusi Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedre.
1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF), ievēlēta LTF domē (1989). 1990. gada martā ievēlēta par Augstākās Padomes (AP) deputāti kā LTF kandidāte Skrundas 140. vēlēšanu apgabalā. Par B. Zeltkalni nobalsoja 6168 no 10 791 vēlētājiem.
AP darbojās LTF frakcijā un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, vadīja Dzīvokļu komisiju un Valsts apbalvojumu komisiju.
Vairāku grāmatu autore: “Neesamība jeb Cilvēki būros” (1999), “Smieklojumi” (2000), “Lūgšana liktenim: stāsts par akadēmiķi Ivaru Kalviņu” (2007) u. c., vairākas grāmatas veltījusi astroloģijas tēmām.
Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.