Ģirts Valdis Kristovskis

Dzimis 1962. gada 19. februārī Ventspilī. 

Izglītība: Ventspils rajona Zūru astoņgadīgā skola (1976), Vents­pils 1. vidusskola (1979), Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāte, kur iegūta būvinženiera specialitāte (1984), Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte (1998), kur iegūts tiesību zinātņu maģistra grāds, Londonas ekonomikas skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa skolas un Parīzes augstākās ekono­mikas skolas TRIUM programma (2014), kur iegūts biznesa vadības maģistra grāds. 

Darba gaitas uzsāka Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā kā vecākais inženieris konstruktors (1984–1989). 

Atmodas laikā aktīvi iesaistījās sabiedriskajos procesos, bija Vides aizsardzības kluba Ventspils nodaļas prezidents (1988–1991) un Latvijas Tautas frontes (LTF) biedrs (1988– 1993), LTF Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs (1989–1990). Tika ievēlēts par Vents­pils TDP deputātu (1989–1994). 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Vents­pils 102. vēlēšanu apgabalā. Par Ģ. V. Kristovski nobalsoja 5170 no 7210 vēlētājiem. 

AP darbojās Aizsardzības un iekšlietu komisijā, vienlaikus bija LR Zemessardzes štāba priekšnieks (1991–1993). 

Pēc AP darbības beigām turpināja darboties politikā. Ir bijis 5.–8. un 10. Saeimas depu­tāts, Eiropas Parlamenta deputāts (2004–2009). Bijis partijas “Latvijas ceļš” biedrs (1993– 1998), TB/LNNK biedrs (1998–2008). Viens no partijas “Pilsoniskā savienība” dibinātājiem, tās priekšsēdētājs (2009–2011). Kopš 2010. gada darbojas partiju apvienībā “Vienotība” (bija tās pirmais priekšsēdētājs (2010–2011)) un vēlāk “Jaunā Vienotība”. 

Vairākkārt bijis valdības loceklis – iekšlietu ministrs (1993–1994), aizsardzības mi­nistrs (1998–2004), ārlietu ministrs (2010–2011). 2017. gadā Latvijas pašvaldību vēlēša­nās Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no Nacionālās apvienības, partijas “Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 

Sarakstījis vairākas grāmatas: “Ielauzties NATO” (2017), “Pieskāriens” (2017), “Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos” (1999). 

Apbalvojumi: I šķiras Viestura ordenis (2004), III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000), II šķi­ras Māras Zemes krusts, Igaunijas valsts prezidenta apbalvojums ārvalstniekam (2005), III šķiras Lietuvas Dižā kunigaiša Gedimina ordenis (2001) un 1991. gada barikāžu dalīb­nieka piemiņas zīme.