Gunārs Preinbergs

(1931–2009)

Dzimis 1931. gada 27. augustā Rīgā.

Izglītība: Rīgas pilsētas 9. pamatskola (1946), Saldus zooveteri­nārā tehnikuma veterinārfeldšeru nodaļa (1950), Latvijas Lauksaim­niecības akadēmijas (LLA) Veterinārā fakultāte (1966), aspirantūra (1970), aizstāvējis veterināro zinātņu kandidāta disertāciju (1972). Veterinārmedicinas zinātņu doktors (1992).

Tēvu Ādolfu Preinbergu (1908–1946) represēja PSRS okupācijas režīms, viņš gāja bojā Krievijā, Arhangeļskas apgabala Molotovskas gulagā. Šis apstāklis būtiski ietekmēja G. Preinberga un viņa ģime­nes gan izglītības, gan karjeras iespējas, piemēram, G. Preinbergam un viņa brāļiem ilg­stoši bija liegta iespēja studēt augstskolās.

Darba gaitas uzsāka Neretas rajona padomju saimniecībā “Druvas” kā vecākā veterinārārsta vietas izpildītājs (1950–1953), tad strādāja Dobeles rajona veterinārajā slimnīcā par veterinārfeldšeri (1953–1960). Kopš 1960. gada attīstīja akadēmisko karjeru – bija LLA Ve­terinārās fakultātes laborants, vēlāk – vecākais laborants, turpināja strādāt kā asistents (1966–1981), docenta vietas izpildītājs (1981) un docents (kopš 1982. gada).

Atmodas laikā bija viens no LLA Latvijas Tautas frontes (LTF) nodaļas dibinātājiem un va­dītājiem Jelgavā. Bija četru LTF kongresu delegāts, LTF 1. domes loceklis, Baltijas Pirmās asamblejas delegāts (Tallina, 1989), LLA LTF valdes priekšsēdētājs, Jelgavas novada LTF do­mes loceklis (1989–1990). Tika ievēlēts un darbojās Jelgavas pilsētas padomē (1989–1992).

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Jelga­vas 79. vēlēšanu apgabalā. Par G. Preinbergu nobalsoja 5153 no 8048 vēlētājiem.

AP darbojās Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā, vadīja darba grupu, kas izstrādāja likumu “Par veterinārmedicīnu” (1992), “Par farmaceitisko darbību” (1993). Bija LR Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas loceklis (1992–1993).

Pēc AP darbības beigām tika ievēlēts un darbojās Rīgas domē (1994–1997). Paralēli akadē­miskajam darbam Latvijas Lauksaimniecības universitātē Veterinārijas fakultātē strādāja Zemkopības ministrijas Valsts veterinārajā dienestā par vecāko speciālistu dzīvnieku ve­selības un labturības daļā (1998–1999), pēc tam pensionējies.

G. Preinberga zinātniskā specializācija veterinārmedicīnas zinātnē bija govju leikoze, gi­nekoloģisko slimību ārstēšana un jaunu zāļu radīšanas problēmas. Pētījis Latvijas veteri­nārmedicīnas vēsturi, Latvijas veterinārārstu biogrāfiskās enciklopēdijas autors. Gandrīz 200 zinātnisku, populārzinātnisku un publicistisku rakstu, kā arī vienas grāmatas un trīs izgudrojumu līdzautors. Bija Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes loceklis un šīs bied­rības goda biedrs.

Apbalvojumi: IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1998), III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.