Imants Kalniņš

Dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā.

Izglītība: Rīgas 24. pamatskola (1956), Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola (1960), Latvijas valsts konservatorija (1964), kompozīci­jas klase.

Studiju gados spēlējis dažādos pasākumos, bijis arī Rīgas panto­mīmas pianists, 1964. gadā kā pedagogs sāka strādāt Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolā, tad Liepājas Muzikāli dramatiskajā teātrī (1967–1974). Kopš 1966. gada Latvijas Komponistu savienības biedrs. 1975. gadā pārcēlās uz Vecpiebalgu, kur netālu no viņa mā­jas tika organizēti brīvdabas koncerti ar viņa mūziku, kas kļuva pazīstami kā “Imantdie­nas” (1976–1982). I. Kalniņa daiļrades daudzveidīgie produkti bieži bija okupācijas režīma ideoloģijai neatbilstoši, to atskaņošanas ierobežošana līdz pat 80. gadu vidum bija ierasta parādība. 1985. gadā tika piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosau­kums.

Atmodas laikā aktīvi iesaistījās Latvijas Nacionālajā Neatkarības Kustībā (LNNK) un Latvi­jas Tautas frontē (LTF), bija abu organizāciju valdēs.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Nīcas 144. vēlēšanu apgabalā, pārspējot otru kandidātu – ilggadējo sovhoza “Nīca” direktoru Jāni Vilsonu. Par I. Kalniņu nobalsoja 5719 no 8836 vēlētājiem.

AP darbojās Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā.

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko karjeru, tika ievēlēts 5., 7.–9. Saeimā, darbojo­ties dažādās komisijās. Ilgstoši bija LNNK, vēlāk TB/LNNK biedrs, 2010. gadā iestājās Lat­vijas Zemnieku savienībā. 2012. gadā paziņoja, ka pārgājis islāmticībā, iztulkojis Korānu.

I. Kalniņa mūzikālā daiļrade ir ļoti plašā amplitūdā – no akadēmiskās mūzikas līdz rokmū­zikai. Sacerējis septiņas simfonijas, vairākas operas (ieskaitot pirmo rokoperu PSRS “Ei, jūs tur”), trīs oratorijas, piecas kantātes, ap 60 koru dziesmas, filmu un teātra mūziku. Lat­vijas kultūras kanonā ierakstīta viņa “Ceturtā simfonija” (1973). Rokmūzikas un popmūzi­kas žanrā sacerējis ap 400 dziesmu, daudzas ieguvušas lielu popularitāti. Ievēlēšana vairā­kās Saeimās lielā mērā skaidrojama ar I. Kalniņa mūzikas atpazīstamību.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1998) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. 1997. gadā Kalniņam piešķirts valsts augstākais apbalvojums mūzikā – Lielā mūzikas balva.