Indulis Emsis
Dzimis 1952. gada 2. janvārī Limbažu rajona Salacas pagastā.
Izglītība: Lāņu astoņgadīgā pamatskola (1967), Rīgas 1. vidusskola (1970), Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāte, kur iegūta biologa, bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja kvalifikācija (1975). 1986. gadā Maskavā aizstāvēja bioloģijas zinātņu kandidāta disertāciju ekoloģijas specialitātē (1986). Bioloģijas zinātņu doktors (1993).
Darba gaitas uzsāka studiju laikā Eksperimentālajā bioķīmisko aparātu rūpnīcā kā aparātu apkalpotājs. 1975. gadā strādāja kā bioloģijas skolotājs Rīgas 1. vidusskolā. Pēc studijām uzsāka darbu Latvijas Zinātniski pētnieciskā mežsaimniecības problēmu institūta Dabas aizsardzības laboratorijā kā inženieris (1974–1976), jaunākais un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976–1986). Strādāja Zinātnes un ražošanas apvienībā “Silava” kā Dabas aizsardzības laboratorijas vadītājs (1987–1989). 80. gados publicējis vairāk nekā 30 publikācijas, tostarp divas monogrāfijas. 1989. gadā tika iecelts par Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas pirmo vietnieku. 1990. gadā kļuva par Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju. Aktīvi darbojās Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā.
Atmodas laikā darbojās Latvijas Zaļajā partijā un Latvijas Tautas frontē (LTF).
1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Salacgrīvas 147. vēlēšanu apgabalā, pārspējot otru kandidātu, zvejnieku kolhoza “Brīvais vilnis” kapteini Aleksandru Ugaini. Par I. Emsi nobalsoja 6840 no 9343 vēlētājiem.
AP darbojās Apkārtējās vides aizsardzības komisijā.
Pēc AP darbības beigām turpināja politisko darbību, tika ievēlēts 6., 8. un 9. Saeimā. Bijis LR Ministru prezidents (2004) un Saeimas priekšsēdētājs (2006–2007), ilgstoši pildīja vides aizsardzības valsts ministra un vides valsts ministra pienākumus (1993–1998).
2007. gadā nolika deputāta mandātu un aktīvo politiku pameta, un darbojās kā konsultants.
Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1996) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.