Ivars Caune

(1933–2010)

Dzimis 1933. gada 4. augustā Valkas apriņķa Annas pagastā.

Izglītība: Annas pamatskola (1947), Stāmerienas lauksaimnie­cības tehnikums, kur iegūta agronoma specialitāte, Latvijas Lauk­saimniecības akadēmija, kur iegūts agronoma diploms (1965). 

Darba gaitas uzsāka Balvu rajona kolhozā “Staļina ceļš” un Alūksnes rajona kolhozā “Maliena”. Bijis obligātajā dienestā Pa­domju armijā (1954–1957), pēc tam darbu turpināja Alūksnes ra­jona kolhozā “Sarkanā zvaigzne” kā agronoms, Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā kā zonas sēklkopības agronoms. Strādāja kā kolhoza “Igrīve” priekšsēdētājs (1962–1970), Alūksnes rajona lauksaimniecības pārval­des priekšnieka vietnieks. Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs (1960–1990). Bijis apbalvots ar ordeni “Goda zīme”, viņam piešķirts Latvijas PSR Nopel­niem bagātā lauksaimniecības darbinieka goda nosaukums (1989). Kandidēja PSRS tau­tas deputātu vēlēšanās 1989. gadā, taču netika ievēlēts.

Atmodas laikā kļuva par Latvijas Tautas frontes (LTF) biedru.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Malie­nas 106. vēlēšanu apgabalā. Par I. Cauni nobalsoja 459 no 1154 vēlētājiem. AP darbojās Celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijā.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.