Ivars Silārs

(1938–2019)

Dzimis 1938. gada 28. aprīlī Aizputē.

Izglītība: Aizputes vidusskola (1956), Rīgas Medicības institūta Vispārējās ārstniecības fakultāte (1962).

Interesējās par tieslietām, taču akadēmisku izglītību PSRS oku­pācijas periodā nebija iespējams iegūt, ņemot vērā tam laikam “ne­atbilstošu” ģimenes biogrāfiju – tēvs bija okupācijas varas politiski represēts, savukārt pats kopā ar māti bijis kara bēgļu gaitās Vācijā un tagadējā Čehijā (1944–1945). Pēc Latvijas neatkarības atjaunoša­nas zināšanas papildinājis drošības politikas semināros ASV, Vācijā, Rumānijā, Slovākijā, Dānijā u. c. (1991–1994).

Darba gaitas sāka Aizputes rajona slimnīcā kā ārsts (1962), vēlāk bija ārsts Priekulē, Rīgā un Jūrmalā (1964–1992).

Atmodas laikā iestājies Latvijas Nacionālajā Neatkarības Kustībā (LNNK) (1988), piedalījās Jūrmalas LNNK nodaļas dibināšanā, bija nodaļas vadītājs, LNNK padomes un valdes lo­ceklis, Latvijas Tautas frontes (LTF) biedrs.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LNNK un LTF kan­didāts Jūrmalas 87. vēlēšanu apgabalā. Par I. Silāru nobalsoja 5315 no 7390 vēlētājiem.

AP darbojās Aizsardzības un iekšlietu komisijā, no 1992. gada bija komisijas priekšsēdē­tāja vietnieks, atbildīgs par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, it īpaši milicijas un ie­slodzījumu vietu, kā arī Valsts Drošības komitejas (VDK) pārņemšanu Latvijas pakļautībā.

Veicināja Noziedzības novēršanas nacionālās padomes (NNNP) un Kriminoloģijas pētnie­cības centra izveidošanu, bijis NNNP priekšsēdētāja vietnieks (1993). Ierosinājis un panā­cis aizliegumu bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem tikt ievēlētiem Saeimā.

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko karjeru, no politiskās partijas “Latvijas ceļš” tika ievēlēts 5. Saeimā (1993–1995), bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdē­tājs, Nacionālās drošības padomes loceklis.

1995. gadā nolika Saeimas deputāta mandātu un kļuva par Latvijas vēstnieku Izraēlā (1995–1999). Bijis Zemessardzes padomnieks.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

Ielādējas ...