Jānis Dinevičs

Dzimis 1948. gada 24. jūlijā Rīgā. 

Izglītība: Rīgas 19. vidusskola (1966), Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Elektroenerģijas fakultāte (1971).

Darba gaitas uzsāka un līdz pat 1990. gadam turpināja RPI. Sagatavoja un lasīja lekciju kursus “Lauksaimniecības ražošanas tehnoloģijas”, “Lauksaimniecības elektroapgāde”, “Lauksaimniecī­bas ražošanas automatizācija” u. c., piedalījās zinātniski tehniskās firmas “Agroautomātika” izveidē. Pirmo reizi uz ārzemēm izbrauca 1989. gadā Latvijas Tautas frontes (LTF) uzdevumā. Iepriekš to nepie­ļāva PSRS okupācijas varas iestādes (J. Dinevičs nebija Padomju Savienības Komunistis­kās partijas (PSKP) biedrs, un viņa tēvs Otrā pasaules kara gados bija mobilizēts leģionā, pēc kara izcieta sodu Vorkutā).

Atmodas laikā aktīvi iesaistījās LTF, bija 1. un 2. LTF domes loceklis, LTF valdes priekšsē­dētāja vietnieks (1989–1990). LTF pirmajā gadā vadīja lektoru grupu, kas nolasīja vairāk nekā 2000 lekciju pilsētu un lauku darba kolektīvos. Paralēli kopš 1989. gada aktīvi dar­bojās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), bija priekšsēdētāja otrais biedrs.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Valmie­ras 195. vēlēšanu apgabalā, pārspējot otru kandidātu – Latvijas Komunistiskās partijas rajona komitejas pirmo sekretāru Jāni Zemļicki. Par J. Dineviču nobalsoja 7384 no 9703 vēlētājiem.

AP bija LTF frakcijas vadītājs, darbojās Ārlietu komisijā, kā arī pēc PSRS sabrukuma bija I. Godmaņa valdības valsts ministrs (1991–1993) un bija atbildīgs par sarunām ar Krieviju par tās armijas izvešanu un starpvalstu attiecību noregulēšanu. 

Pēc AP darbības beigām no LSDSP saraksta kandidēja uz 5. Saeimu, taču netika ievēlēts (saraksts nepārvarēja 4 % barjeru). Kopš 1989. gada ieņēma vadošus amatus LSDP un LSDSP.

90. gadu otrajā pusē pievērsās uzņēmējdarbībai, bija “Latvijas aviolīniju” prezidents (1993–1995), pievērsās lauksaimniecības produkcijas ražošanai un pārstrādei (ģimenes uzņēmums “Gosupi”).

21. gadsimtā atgriezās aktīvajā politikā, kļuva par Rīgas domes deputātu (2005–2009), bija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (2007–2009).

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.