Jānis Freimanis

(1935–2006)

Dzimis 1935. gada 6. aprīlī Rīgā.

Izglītība: Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pamatskola (1949), Rī­gas 2. vidusskola (1953) un Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ķīmijas fakultāte (1958). Aizstāvējis ķīmijas zinātņu kandidāta (1962) un dok­tora (1971) grādu. Habilitētais ķīmijas doktors (Dr. chem. hab., 1991).

Laika periodā no 1981. gada līdz 1996. gadam – profesors. Ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekli (1990), tad par LZA īsteno locekli (1992).

Darba gaitas uzsāka 1958. gadā Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kas bija viņa galvenā darbavieta visa mūža garumā. OSI bija laboratorijas vadītājs (1977–1999), vadošais pēt­nieks (1999–2006). Bijis LVU profesors (1981–1996).

Kopš 1987. gada iesaistījās sabiedriskajās aktivitātēs (Melngalvju nama atjaunošanas iniciatīva, ekoloģiskās aktivitātes Olainē). Jau 1988. gada jūlijā parakstīja astoņu autoru aicinājuma vēstuli Latvijas pilsoņiem apvienoties Tautas frontē. Vairākkārt bijis LTF valžu un domju loceklis (līdz pat LTF likvidācijai 1999. gadā). Bija viens no LTF domes valdes 1989. gada 31. maija “Aicinājuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu” iniciatoriem un parakstītājiem. LTF valdēs atbildējis par vides aizsardzību, līdz 1990. gada aprīlim bija LTF Ārlietu komitejas vadītājs.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Rīgas 61. vēlēšanu apgabalā. Par J. Freimani nobalsoja 4662 no 7438 vēlētājiem.

AP darbojās Ārlietu komisijā, bija LTF frakcijas un vēlāk frakcijas “Satversme” loceklis.

Pēc AP darbības beigām vairākkārt kandidējis Saeimas vēlēšanās (no LTF, Tautas partijas sarakstiem), taču ne reizi nav ievēlēts. Turpināja darboties zinātnē, bija ievēlēts Rīgas 

domē (2001–2005). Publicējis ap 640 zinātnisku darbu, tajā skaitā četras monogrāfijas, kā arī pievērsies memuārliteratūrai – “Visu vēju virpuļi” (2002), “Mūsu jauno dienu zeme – Jaunsvirlauka” (2003).

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1999) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.