Jānis Krūmiņš

(1955 – 2021)

Dzimis 1955. gada 26. jūnijā skolotāju ģimenē Kuldīgā.

Izglītība: Raiskuma pamatskola, Cēsu 1. vidusskola (1973), Lat­vijas Valsts universitātes (LVU) Vēstures un filozofijas fakultāte, kur iegūta filozofa-sociologa specialitāte (1978).

Darba gaitas uzsāka Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecī­bas un eksperimentālās tehnoloģijas institūtā, kļūstot par vienu no pirmajiem arhitektūras sociologiem Baltijā (1978–1980). Darbu tur­pināja aģentūrā “Latinform” kā fotokorespondents (1980–1987), pēc tam kā jaunatnes nodaļas vadītājs žurnālā “Liesma” (1987–1988). 

Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF) un 1988. gadā kļuva par LTF laikrak­sta “Atmoda” galvenā redaktora vietnieku, bijis ievēlēts LTF domē, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomē (1989).

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Rīgas 28. vēlēšanu apgabalā, pārliecinoši uzvarot Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūta direktoru, bijušo LVU rektoru (1970–1987) Visvari Milleru (1927–1992). Par J. Krūmiņu nobalsoja 5196 no 7808 vēlētājiem.

AP darbojās Ārlietu komisijā, bijis tās sekretārs, vēlāk komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Pēc AP darbības beigām bija viens no partijas “ Latvijas ceļš” dibinātājiem (1993), parla­mentā kopš AP nav ievēlēts, taču ir bijis ministru prezidenta un finanšu ministra padom­nieks (1993–1995), īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās (2000–2002). Darbojies arī ārpolitikas jomā, bijis Dienvidkorejas goda konsuls Latvijā.

Bijis viens no 90. gadu sākumā izveidotās organizācijas “Klubs 21” dibinātājiem un tā pir­mais prezidents.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.