Juris Celmiņš

Dzimis 1950. gada 6. februārī Talsos.

Izglītība: Talsu rajona Dursupes astoņgadīgā skola (1965), Vents­pils rajona Zūru lauku profesionāli tehniskā skola (1968), Irlavas ne­klātienes vidusskola (1969), Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, kur iegūta vēsturnieka, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēja specialitāte (1974). 

Darba gaitas uzsāka kā mehanizators Talsu rajona kolhozā “Kur­zeme”, tad kā skolotājs Irlavas vidusskolā un pēc tam E. Birznie­ka-Upīša Tukuma astoņgadīgajā skolā (1975–1983). Bija direktors Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejā (1983–1987), arī Tukuma 2. vidusskolā (1987–1989), ideoloģiskās nodaļas vadītājs Latvijas Komunistiskās partijas Tukuma ra­jona komitejā un redaktors laikrakstā “Tukuma Ziņotājs” (1989–1990). Bijis Padomju Sa­vienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs. 

Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontē (LTF), bija Tukuma rajona LTF valdes locek­lis, LTF 1.–3. kongresa delegāts un LTF Revīzijas komisijas loceklis. 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Tu­kuma 187. vēlēšanu apgabalā, uzvarot otru kandidātu, Tukuma rajona kolhoza “Sēme” priekšsēdētāju Andri Vjaksu. Par J. Celmiņu nobalsoja 5064 no 9261 vēlētāja.

AP darbojās Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, arī kā komisijas priekšsēdē­tāja vietnieks.

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko karjeru, bijis ievēlēts 6. Saeimā (no demo­krātiskās partijas “Saimnieks” saraksta). Bijis izglītības un zinātnes ministrs A. Šķēles un G. Krasta valdībās (1997–1998).

Darbojies arī izglītības un kultūras sektoros, kā Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors (1998–2003) un Rīgas 95. vidusskolas direktors, Latvijas Sporta muzeja direktors.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

Ielādējas ...