Juris Dobelis

Dzimis 1940. gada 8. jūlijā Rīgā.

Izglītība: Rīgas 36. vidusskola (1958), Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāte, kur iegūta inženiera-tehnologa specialitāte (1963). Koksnes ķīmijas institūtā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju un ieguva ķīmijas zinātņu kandidāta grādu (1974). 

Darba gaitas sāka 1963. gadā stikla rūpnīcā “Sarkandaugava” kā maiņas priekšnieks (1963), pēc tam bija maiņas priekšnieks Rī­gas Porcelāna un fajansa rūpnīcā (1963–1964), pēc obligātā dienesta Padomju armijā atgriezās darbā Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā (1965–1966). Darbu turpināja Koksnes ķīmijas institūtā, kur bijis aspirants (1966–1969), pēc tam kā ķīmijas skolotājs Rīgas 25. vidusskolā (1969–1971), grupas vadītājs Sintētiskās izolācijas speciālajā konstruktoru birojā (1971–1974), vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Olaines Praktiskās bioķīmijas institūtā (1974–1984), inženieris tehniskajā centrā “Lauk­celtnieks” (1984–1990).

Atmodas laikā kopš 1988. gada aktīvi iesaistījās LNNK, Vides aizsardzības klubā un Latvi­jas Tautas frontē (LTF). Bija LTF pirmo piecu sasaukumu domnieks (1988–1993), vienlaikus Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) valdes loceklis (1988–1994). Atmodas laikā iesaistījās latviešu karavīru piemiņas vietu apsekošanā un kopšanā. Bija Latvijas Kultūras fonda latviešu karavīru piemiņas vietu kopšanas grupas vadītājs (1988–1993), kā arī Latvijas Brāļu kapu komitejas biedrs, piedalījies šīs komitejas atjaunošanā. 1989. gadā kandidēja PSRS tautas deputātu vēlēšanās Rīgas Proletāriešu rajonā (tagad – Vidzemes priekšpilsēta), starp četriem kandidātiem iegūstot 34,18 % balsu (uzvarēja toreizējais Lat­vijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs Jānis Vagris, ar grūtībām savācot nepie­ciešamo balstu skaitu (51,8 %)).

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Saulkrastu 174. vēlēšanu apgabalā. Par J. Dobeli nobalsoja 7119 no 7659 vēlētājiem. Pret nobalsoja tikai 536 vēlētāji.

AP darbojās kā sekretariāta priekšsēdētājs un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekš­sēdētāja vietnieks.

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko darbību LNNK, TB/LNNK un “Nacionālajā ap­vienībā”, ieņemot tajās vadošus amatus. 1994. gadā tika ievēlēts Rīgas domē, pēc tam bija 6.–9. Saeimas deputāts.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, LR Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta krūšu nozīme ”Atzinī­bas zīme” (1997) un aizsardzības ministra apbalvojums Goda zīme “Par ieguldījumu bru­ņoto spēku attīstībā” (1999).