Juris Karlsons

Dzimis 1946. gada 1. jūnijā Rīgā. 

Izglītība: Rīgas 50. un 7. vidusskola (1964), Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un elektronikas fakultāte, iegūts radioinže­niera diploms (1980). 

Darba gaitas uzsāka 17 gadu vecumā kā augstsprieguma elek­triķis, vēlāk kā Sakaru tehniskās ekspluatācijas mezgla elektromon­tieris Rīgas Tramvaju un trolejbusu trestā (TTT) (1963–1965). Darbu turpināja Elektrotehniskajā fabrikā (VEF), sākot kā radioaparatūras regulētājs, vēlāk kļūstot par Tehniskās pētniecības nodaļas, radio­mēraparatūras remonta un ekspluatācijas biroja vadītāju (1965–1986). Pēc tam strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Zinātniskās aparātbūves speciālajā konstruktoru birojā kā galvenais konstruktors (1986–1990). Darbs bija saistīts ar PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa uzdevumiem, piemēram, PSRS ballistisko un stratēģisko raķešu korpusu diagnostikas problēmām. 

Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Nacionālajā Neatkarības Kustībā (LNNK) un Latvijas Tautas frontē (LTF). Piedalījās LNNK dibināšanas sapulcē Arkādijas parkā un kongresā Ogrē (1988). Savā darbavietā LZA Speciālajā konstruktoru birojā izveidoja LNNK nodaļu, vēlāk bija institūta LTF nodaļas vadītājs. Bija abu pirmo LTF kongresu delegāts, LTF Vidze­mes priekšpilsētas nodaļas domes valdes loceklis, LNNK nodaļas “Ziedoņdārzs” valdes loceklis. 

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Rīgas 52. vēlēšanu apgabalā. Par J. Karlsonu nobalsoja 4111 no 7817 vēlētājiem. 

AP darbojās Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Apvie­notā budžeta komisijā. 

Pēc AP darbības beigām pievērsās uzņēmējdarbībai, bija AS “Latvijas Unibanka” vicepre­zidents (1993–1994). Politisko darbību turpināja kā Rīgas domes deputāts, ieņēmis ama­tus ar Rīgas pašvaldību saistītos uzņēmumos. 

Bijis biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidents.