Ojārs Blumbergs

Dzimis 1934. gada 14. martā Tukuma apriņķa Struteles pagastā.

Izglītība: Viesatu pamatskola, Jaunpils vidusskola, Rīgas 1. vi­dusskola, J. Raiņa strādnieku jaunatnes 8. vakara vidusskola, Lat­vijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridiskā fakultāte (1963), kur iegūta banku, finanšu un kredīta speciālista specialitāte.

Darba gaitas uzsāka Rīgas TEC-1 būvniecības izpētes darbu vie­nībā, pēc tam strādāja Juglas manufaktūrā kā dežūratslēdznieks (1951), rūpnīcā “Granīts” kā akmens apstrādes meistars (1952–1954), Rīgas 16. speciālajā arodskolā kā audzinātājs (1954–1956). Pēc obligātā karadienesta Padomju armijā (1956–1958) karjeru veidoja enerģētikas uz­ņēmumu (tagad “Latvenergo”) struktūrās, tostarp arī kā normatīvu un standartu biroja vadītājs, vecākais inženieris-nodaļas vadītājs, Rīgas TEC-1 ražošanas-ekonomikas daļas vadītājs. Ilgstoši strādāja kā “Latvenergo” apvienoto Rīgas TEC direktora vietnieks (1978–1990). Atteicies kļūt par Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedru.

Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF), bija LTF Tautsaimniecības komitejas līdzpriekšsēdētājs (1989–1990).

1990. gada 1. aprīlī ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Rīgas 43. vēlēšanu apgabalā, vēlēšanu otrajā kārtā uzvarot Vasiliju Ragozinu, Latvijas Komunis­tiskās partijas Centrālās komitejas sektora vadītāju. Par O. Blumbergu nobalsoja 3032 no 5928 vēlētājiem.

AP darbojās kā Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijas priekšsēdētājs, AP Prezidija loceklis. Piedalījās pirmo atjaunotās Latvijas taut­saimniecības attīstības programmu izstrādē. 

Pēc AP darbības beigām ieņēma vadošus amatus privātās institūcijās, bijis Latvijas Zem­nieku savienības biedrs (1996–1998). Iesaistījies Krievijas militārpersonu un viņu ģimenes locekļu repatriācijas veicināšanā uz Krieviju, darbojoties organizācijā “Rosamlat”.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.