Oļegs Batarevskis

Dzimis 1951. gada 21. martā Rīgā.

Izglītība: Rīgas 4. vidusskola (1969), Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte (1974), kur iegūta jurista kvalifikācija.

Darba gaitas uzsāka kā izmeklētājs-stažieris Jelgavas starprajonu prokuratūrā (1974–1975), pēc tam Latvijas PSR Pārtikas rūp­niecības ministrijā un tās uzņēmumos kā juriskonsults (1975–1980). Tika politiski represēts – 1980. gada aprīlī VDK O. Batarevski ares­tēja, un viņš tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 1,5 gadiem par “apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu rakstiskā un mutvārdu veidā, kas grauj valsts un sabiedrisko iekārtu” (LPSR KK 183. pants, reabilitēts 1991. gada 29. aprīlī). Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma karjeras iespējas bija ierobežotas, darbu at­rada Stučkas rajona Lauksaimniecības pārvaldē kā juriskonsults (1981–1982), pēc tam kā juriskonsults strādāja Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē un Rīgas Dzelzsbetona kons­trukciju rūpnīcā Nr. 3. 

Atmodas laikā no 1987. gada iesaistījās Vides aizsardzības kluba (VAK) darbībā, bija tā vi­ceprezidents. Kā VAK pārstāvis 1989. gadā piedalījās Latvijas Zaļās partijas (LZP) izveides darbā (1990), ilgstoši bija tās līdzpriekšsēdētājs.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā Latvijas Tautas fron­tes (LTF) kandidāts Rīgas 7. vēlēšanu apgabalā. Par O. Batarevski nobalsoja 5347 no 8489 vēlētājiem.

AP darbojās kā Apkārtējās vides aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, AP Prezidija locek­lis. Piedalījies vides aizsardzības un daudzu citu likumprojektu izstrādāšanā. Darbojās LTF frakcijā, bija viens no frakcijas “Satversme” veidotājiem, šīs frakcijas vadītāja vietnieks.

Pēc AP darbības beigām bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs (1993), Rīgas domes deputāts (1994–2001), domes priekšsēdētāja vietnieks (1994–1997). 1998. gadā kļuva par Tautas partijas biedru, 2000. gadā no tās izstājās.

Apbalvojumi: IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1997), III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.