Romāns Apsītis

Dzimis 1939. gada 13. februārī Rīgā. 

Izglītība: Salacgrīvas vidusskola (1957), Latvijas Valsts universi­tātes (LVU) Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu no­daļa (1963). Aizstāvējis disertāciju tiesību vēsturē, iegūstot juridisko zinātņu kandidāta grādu (1975). Tiesību zinātņu doktors (1993). 

Studiju laikā bija arī strādnieks, grāmatu pārdevējs, daiļkrāso­tājs, profesionālās darba gaitas iesāka kā Rīgas pilsētas Maskavas rajona prokuratūras izmeklētājs (1962). Pēc obligātā dienesta Pa­domju armijā (1963–1965) pievērsās akadēmiskajam darbam, kopš 1965. gada septembra bija LVU Juridiskās fakultātes asistents, aspirants, vecākais pasnie­dzējs, docents (akadēmiskā specializācija – tiesību vēsture). Strādāja arī par Galvenās en­ciklopēdiju redakcijas Filozofijas un tiesību zinātniskās redakcijas vadītāju (1976–1980). 

Atmodas laikā bija LVU Juridiskās fakultātes Latvijas Tautas frontes (LTF) grupas vadītājs, LTF 1. un 2. kongresa delegāts, LTF domes loceklis (1989–1990), piedalījās LTF statūtu un pirmās programmas sagatavošanā un pieņemšanā. Darbojās arī Latvijas Juristu biedrībā un asociācijā “Latvija un latvieši pasaulē”. Piedalījās Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) likumprojektu izstrādes komisijās (piemēram, Valodu likums, Deklarācija par Latvijas valsts suverenitāti, Likums par Latvijas PSR nacionālo grupu tiesībām), kā arī Latvijas PSR AP komisijā (1988–1990), kas novērtēja politiskās un tiesiskās sekas, kādas Latvijai izrai­sīja starp PSRS un Vāciju noslēgtās vienošanās (1939–1940). 

1990. gada martā ievēlēts par AP deputātu kā LTF kandidāts Rīgas 27. vēlēšanu apgabalā. Par R. Apsīti nobalsoja 5597 no 7546 vēlētājiem. 

AP darbojās Mandātu un deputātu ētikas komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Likum­došanas jautājumu komisijā. Piedalījās Neatkarības deklarācijas teksta izstrādē. 4. maija AP sēdē nolasīja deklarācijas projekta tekstu. Bija arī viens no 1991. gada 21. augusta kon­stitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu autoriem. Darbojās Baltijas asamblejā, bija Latvijas delegācijas eksperts sarunām ar Krievijas Federāciju par tās ka­raspēka izvešanu (1992–1993), piedalījās citās ar Latvijas neatkarības atgūšanu saistītu juridisko dokumentu sagatavošanas aktivitātēs. 

Kā partijas “Latvijas ceļš” saraksta pārstāvis tika ievēlēts 5. un 6. Saeimā. Pildīja tieslietu ministra pienākumus M. Gaiļa valdībā (1994–1995), nolika Saeimas deputāta mandātu pēc iecelšanas par Satversmes tiesas tiesnesi (1996–2007), ieņēma arī Satversmes tiesas priekš­sēdētāja vietnieka amatu (2000–2006). Pildīja arī LR likumsarga pienākumus (2007–2011). 

Publicējis vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, kā arī bijis trīs Latvijas tiesību vēstures izdevumu līdzautors (1970, 1980, 2000). 

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.