Vilnis Edvīns Bresis

(1938–2017)

Dzimis 1938. gada 30. janvārī Jelgavā. 

Izglītība: Jelgavas 2. vidusskola, Latvijas Lauksaimniecības aka­dēmijas Agronomijas fakultāte (1961), Ļeņingradas Augstākā parti­jas skola (1966).

Pēc studijām 1961. gadā tika nosūtīts darbā par agronomu uz valsts paraugsaimniecību “Kapiņi” Dagdas rajonā, taču jau pēc dažiem mēnešiem pievērsās mērķtiecīgai karjerai komjaunatnes un Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) struktūrās. Uzsāka darbu Dagdas rajona komjaunatnes komitejā kā nodaļas vadītājs (1961) un pirmais sekretārs (1962), tad kā Krāslavas rajona kolhozu–sovhozu te­ritoriālās pārvaldes komsorgs (1962–1963) un pirmais sekretārs (1963–1964). Pēc partijas skolas beigšanas turpināja darbu dažādos amatos, tika iecelts par Latvijas komjaunatnes pirmo sekretāru (1970–1973).

1973. gadā uzsāka darbu Valsts plāna komitejā kā Lauksaimniecības nodaļas vadītājs, pēc tam strādājis Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniski pētniecis­kajā institūtā. 1986. gadā tika apstiprināts par Latvijas PSR Valsts agrorūpnieciskās komi­tejas priekšsēdētāja pirmo vietnieku un Latvijas PSR ministru, 1987. gadā par Valsts agro­rūpnieciskās komitejas priekšsēdētāju un Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, 1988. gada 6. oktobrī tika apstiprināts par Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāju, šo amata pienākumu pildot līdz 1990. gada 7. maijam. Līdz 1990. gada aprīlim vienlaicīgi bija Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja loceklis. Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs (1962–1990), PSRS Tautas deputātu kon­gresa delegāts (1989–1991).

Ar V. E. Breša vārdu asociējas agrārās reformas pirmsākumi 1988. gadā, kad tika pieņemts Latvijas PSR Ministru padomes lēmums “Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR”, kas ievērojami paplašināja individuālā darba iespējas laukos, piedāvājot alternatīvu zemes apsaimniekošanas veidu pretēji padomju ideoloģijā deklarētajai kolektīvajai zemes ap­strādei (kolhozi un sovhozi). Pirmos zemnieku saimniecību īpašniekus ilgstoši sauca par “Breša zemniekiem”.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu Viesītes 131. vēlēšanu apgabalā. Par V. E. Bresi nobalsoja 7302 no 7660 vēlētājiem. Pret viņu nobalsoja tikai 349 vēlētāji. AP V. E. Bresis darbojās Ekonomikas un Apvienotajā budžeta komisijā, bija neatkarīgā deputāta statusā.

Pēc AP darbības beigām turpināja politisko karjeru, bija 5., 8. un 9. Saeimas deputāts. Tika ievēlēts no saraksta “Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai” (5. Saeima) un no Latvijas Zemnieku savienības (8. un 9. Saeima). 

Darbojies banku sektorā, bijis Sakaru bankas prezidents līdz brīdim, kad Latvijas Banka atsauca tās licenci (1996–1997), pēc tam akciju komercbankas «Baltijas Tranzīta banka» prezidenta palīgs, 1998. gadā pensionējās.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.