Vilnis Eglājs

(1938–1993)

Dzimis 1938. gada 19. maijā Rīgā.

Izglītība: Kuldīgas vidusskola (1956), Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Mehānikas fakultāte (1961), iegūts inženiera diploms. Aizstāvē­jis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju (1973). Inže­nierzinātņu doktors (1992). 

Darba gaitas uzsāka un visu mūžu turpināja vienā darbavietā – RPI. Akadēmisko karjeru uzsāka kā asistents, tad vecākais pasnie­dzējs, zinātniskais līdzstrādnieks un docents (1961–1990; 1993).

Jau studiju gados par protesta vēstules rakstīšanu pret Pļaviņu HES celtniecību un Dau­gavas senlejas un Staburaga applūdināšanu pratināts Valsts Drošības komitejā, savukārt 1968. gadā viņa izteikums par PSRS iebrukumu Čehoslovākijā bija iemesls atstādināšanai no pasniedzēja amata, lai ierobežotu kontaktu ar studentiem. Darbu bija spiests turpināt zinātniskā līdzstrādnieka amatā.

V. Eglāja pētījumu virzieni bija saistīti ar mašīnu un mehānismu dinamiku, kā arī optimi­zācijas teoriju, darbā plaši pielietojot datortehniku. 1977. gadā izstrādāja jaunu, oriģinālu optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimenta plānošanas teoriju un ir izmantota arī ārvalstīs.

Bijis viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) RPI atbalsta grupas dibinātājiem (1988), darbo­jās Rīgas pilsētas Centra rajona LTF nodaļā, bija LTF 1. un 2. kongresa delegāts.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Rīgas 3. vēlēšanu apgabalā. Par V. Eglāju nobalsoja 6972 no 8483 vēlētājiem.

AP darbojās Likumdošanas jautājumu komisijā, bija viens no Neatkarības deklarācijas darba grupas locekļiem (1990), strādāja pie likumu izstrādes, kas saistīti ar iedzīvotāju tie­siskā statusa noregulēšanu (LR pilsonības atjaunošana, Imigrācijas likums, Konstitucio­nālais likums par cilvēka un pilsoņu tiesībām u. c.), kā arī pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. Bija viens no AP deputātu frakcijas “Satversme” dibinātājiem (1992). 5. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Zaļās partijas saraksta, kas nepārvarēja vēlēšanu barjeru.

Pēc darba AP atgriezās Rīgas Tehniskajā universitātē un turpināja iesākto zinātnisko dar­bību.