Vladlens Dozorcevs

Dzimis 1939. gada 3. jūlijā Smoļenskas apgabala Roslavļas pil­sētā (Krievija). Latvijā dzīvo kopš 1951. gada. 

Izglītība: Rīgas 26. vidusskola (1956), Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte (1963).

Bija žurnālists laikrakstos “Sovetskaja molodjož” un “Rīgas Balss”, kā arī studijā “Telefilma-Rīga” un scenāriju redkolēģijas lo­ceklis Rīgas Kinostudijā, vienlaikus aizrāvās ar rakstniecību. Pirmais dzejoļu krājums “Autostrāde” tika izdots 1963. gadā. Scenāriju autors vairākām dokumentālām un mākslas filmām. Autors trīs dzejas krā­jumiem, vairākiem stāstiem, romānam un lugām, kuras uzvestas vairākās pasaules val­stīs. Luga “Pēdējais apmeklētājs” kļuva par vienu no visvairāk uzvestajām PSRS (1986). Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 1973. gada, vadīja tās Krievu nodaļu. Strādāja kā žurnāla “Daugava” galvenais redaktors (1988–1990), viņa laikā žurnāls pārsniedza 100 tūkstošu eksemplāru tirāžu. 

Atmodas laikā piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) veidošanā, divreiz ievēlēts par LTF domes un valdes locekli (1988–1990), darbojās LTF Politiskajā komitejā.

1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu kā LTF kandidāts Jūrma­las 86. vēlēšanu apgabalā, pārspējot ražošanas apvienības “Jūrmala” ģenerāldirektoru Pāvelu Kukelu. Par V. Dozorcevu nobalsoja 4132 no 7900 vēlētājiem. 

AP darbojās Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā. 

Par īpašiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā Saeima V. Dozorcevam piešķīra Latvijas pilsonību (1995), kas ļāva kandidēt un tikt ievēlētam 6. Saeimā no Tautas saskaņas partijas. 6. Saeimā V. Dozorcevs darbojās kā Cilvēktiesību komisijas loceklis un Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis. 1999. gadā pensionējās un pievērsās rakst­niecībai.

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.